Kā strādā SOLID SOLRIF® jumta seguma risinājums?

SOLID SOLRIF® ir saules paneļu jumta seguma risinājums, kas dod iespēju uzstādīt saules paneļus kā jumta segumu.

Apskatīsim dažus biežāk uzdotos jautājumus par šo risinājumu:

• Vai SOLID SOLRIF® pilnība aizvieto jumta segumu?

Jā, to ir iespejāms izmantot parastā jumta seguma, piemēram, dakstiņu, šindeļu, u.c., vietā.

• Vai tas ir ventilējams?

Jā, pareizi uzstādīta sistēma ir ventilējama, jo tas ir nepieciešams arī saules paneļu dzesēšanai.

• Vai SOLID SOLRIF® ir jāuzstāda uz visas jumta plaknes?

Atkarībā no situācijas un sistēmas izmēra to var uzstādīt gan uz visas jumta plaknes, gan tikai daļai jumta.

• Vai SOLID SOLRIF® var izmantot uz plakanajiem jumtiem?

Nē. Sistēma ir paredzēta jumtiem ar slīpumu 12° – 70°.

• Kā šie paneļi tiek savstarpēji savienoti?

Saules paneļu rāmis ir ar noapaļotam malām un tie savstarpēji tiek savienoti no kreisās uz labo pusi, kā dakstiņi.

• Vai ir iespējams nomainīt vienu paneli, ja tas tiek sabojāts?

Jā. Pareizi izstādītai sistēmai ir iespējams izņemt un nomainīt jebkuru no sistēmas paneļiem.

• Vai SOLID SOLRIF® jumta segums ir lietus un ūdens necaurlaidīgs?

Jā, pareizi uzstādīta sistēma ir ūdens necaurlaidīga.

• Kāda pamatkonstrukcija ir nepieciešama SOLID SOLRIF® jumta segumam?

Atkarībā no jumta slīpuma, tiek aprēķināta nepieciešamā jumta konstrukcija. Nepieciešamā jumta konstrukcija tiek aprēķināta projektēšanas stadijā katram jumtam individuāli.

• Cik lielu vēja un sniega slodzi iztur SOLID SOLRIF® segums?

Sistēma iztur 2400Pa vēja slodzi, kas ir līdzvērtīga 130km/h jeb 36 m/s, un 5400Pa sniega slodzi, kas ir līdzvērtīga 5 m sausa sviega kārtai.

• Kāda ir SOLID SOLRIF® paneļu garantētā jauda?

SoliTek SOLID SOLRIF® garantētē 30 gadu moduļa integritāti un jaudu 90% no sākotnējās jaudas pēc 30 gadiem.

Saules baterija ir mikroģenerators saules enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskā enerģijā. Zinātniski to sauc par pusvadītāju fotoelektrisko ģeneratoru.

Saules gaismas vietā var būt arī citas izcelsmes elektromagnētiskais starojums ar līdzīgu viļņa garumu, piemēram, telpas apgaismojums vai dienas gaismas apgaismojums. Tā izstarojums ir mazāks un ar zemu lietderības koeficientu. Līdz ar to iegūtā enerģija parasti tiek izmantota mazās portatīvās iekārtās – piemēram kalkulatoros.

Saules baterijas galvenokārt sastāv no silīcija fotoelementiem, kuri būtībā ir lielas pusvadītāju diodes. Pasaulē vispopulārākās saules baterijas tiek ražotas, izmantojot monokristāliskā vai polikristāliskā silīcija tehnoloģiju.

Monokristāliskā silīcija ražošanas tehnoloģija tika izstrādāta pirmā, un tā tiek uzskatīta par visefektīvāko. Monokristāliskās saules baterijas izmaksā relatīvi dārgāk, jo to ražošanā nepieciešams izmantot ļoti tīru monokristālisko silīciju. Ražošanas process ir tehnoloģiski sarežģīts, taču monokristāliskajām saules baterijām ir ļoti augsts lietderības koeficients. Šādus paneļus ir viegli atšķirt ar vienmērīgo krāsu, ko dod tīrais monokristāliskais silīcijs. To efektivitāte var svārstīties no 15 -20%. Šie paneļi ir labak piemēroti siltakieam klimatam, jo, augot temperatūrai, to efektividāte degradējas mazāk kā citiem paneļu veidiem.

Polikristāliskā silīcija saules baterijām ir mazākas ražošanas izmaksas un ražošanas neizmatotā silīcija daudzums ir mazāks kā monokristālisko paneļu ražošanā. Savukārt šo bateriju lietderības koeficients būs zemāks par pāris procentiem salīdzinot ar monokristāliskajām saules baterijām. Šo paneļu efektivitāte parasti ir no 13 – 17%. Polikristāliskā silīcija paneļus var atpazīt pēc zilganās nokrāsas.

Plānu filmu saules elementu šūnas

Saules bateriju paneļa jauda šobrīd svārstās no 150W – 300W. Sistēmas tiek veidotas ar vairākām baterijām, lai iegūtu nepieciešamo jaudu. Parasti tās tiek plānotas vismaz pāris kW (1kW (kilovats) = 1000W (vati)).

Saules baterijas novieto uz ēku jumtiem, fasādēm, logiem vai uz zemes. Ēkā tiek izvietots pārveidotājs – invertors, kas saules baterijas saražoto līdzstrāvu pārveido maiņstrāvā. Iegūtā elektroenerģija tiek izmantota pašpatēriņam, un enerģijas pārpalikums tiek ievadīts kopējā tīklā, ko vēlāk ir iespējams izmantot.

Saražoto enerģiju var ne tikai atdot kopējā tīklā, bet arī dienas gaišajā laikā uzkrāt speciālos akumulatoros, lai izmantotu enerģiju diennakts tumšajā laikā, kā arī elektroenerģijas piegādes pārtraukuma brīžos.

Saules enerģija ir universāls bezmaksas atjaunojamās enerģijas avots. To var izmantot elektrības un siltā ūdens ražošanai. Šī enerģija ir tīra un brīva no piesārņojuma (zaļa), un to var izmantot praktiski jebkurā vietā – vasarnīcās, mājās, birojos, noliktavās un citur. Saules enerģijas izmantošanai ir milzīgs potenciāls, starojums, ko uzņem Zeme, tūkstošiem reižu pārsniedz enerģijas pieprasījumu pasaulē. Pēdējos gados pieprasījums pēc saules enerģijas ir pieaudzis, un tā ir izraisījusi lielu interesi energoresursu cenu kāpuma un saules paneļu cenu krituma dēļ. Šobrīd saules enerģijai ir potenciāls kļūt par nozīmīgāko enerģijas avotu.

Saules izstarojuma intensitāte ir atkarīga no ģeogrāfiskās vietas, gadalaika un klimatiskajiem laika apstākļiem. Saules enerģiju var izmantot arī tad, kad saule nemaz nespīd (mākoņainā dienā), jo globālais starojums sastāv no tiešā un izkliedētā starojuma.

Latvijā gada saules enerģijas izstarojums uz horizontālas virsmas ir 900-1200 kWh/m2 atkarībā no ģeogrāfiskās vietas. Vidējais saules gada izstarojums Rīgā ir lielāks kā Berlīnē, Vācijā, kur saules enerģijas iegūšana ir ļoti populārs enerģijas avots.

Saules paneļus var izmantot dažādos uzstādīšanas apstākļos. Saules paneļiem ieteicamais uzstādīšanas slīpums darbībai visa gada garumā ir 30 – 45°.

Mēs piedāvājam šādus resursus:

1. Stikls/stikls augstas efektivitātes un izturības saules paneļus ar uzstādīšanu, kas ietver bezmaksas vizīti objektā, lai sagatavotu atbilstošu efektīvāko risinājumu, projekta izstrādi, dokumentācijas noformēšanu, saules paneļu piegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu.
2. Iebūvējamos jumta paneļus, kad saules paneļi reizē ir arī jumta segums.
3. Ventilējamās fasādes saules paneļus.
4. Caurspīdīgos paneļus ar 45 – 10%, ko var izmantot stiklu vietā.

Tas ir atkarīgs no patēriņa un uzstādītās sistēmas. Jo lielāks patēriņš dienas gaišajā laikā, jo ātrāks atmaksāšanās laiks, šobrīd Latvijā pareizi izprojektēta sistēma vidēji atmaksājas 7-10 gadu laikā.

Pedējos gados ir vērojams straujš cenu kritums saules fotovoltu paneļiem. Šis grafiks parāda izmaksas par saules paneļu uzstādīšanu industriāliem objektiem uz 1W Eiropā no 2009. gada maija līdz 2017.gada maijam: 

* Cenas norādītas ar PVN.

Solar PV ir unikāla atsaukmju sistēma. Mēs atbalstām savus Vēstniekus ar pieaugošām kompensācijām. Kā tā darbojas?

1. Vēstnieks pastāsta savam draugam par Solar PV un mūsu piedāvātajiem saules paneļu risinājumiem.
2. Draugs mūs apmeklē un pie mums iegādājas saules paneļu sistēmu ar jaudu vismaz 3.5kW.
3. Parakstot līgumu draugs norāda vēstnieku kā atsauci, no kā uzzināja par Solar PV.
4. Solar PV sazinās ar Vēstnieku un izmaksā atsauksmes kompensāciju par pirmo atsauksmi.
5. Vēstnieks pastāsta vēl vienam draugam par Solar PV, un arī viņš/-a iegādājas saules paneļu sistēmu ar jaudu vismaz 3.5kW, un norāda Vēstnieku kā atsauci, no kā uzzināja par Solar PV.
6. Solar PV sazinās ar Vēstnieku un izmaksā atsauksmju kompensāciju, kas ir jau par kārtējo ausauksmi.

Solar PV atsaukmju kompensācija ir ar augošu sistēmu. Pirmā Vēstnieka atsauksmes kompensācija ir 90 EUR, otrā kompensācija ir par 30 EUR lielāka,  un ir 120 EUR, trešā ir 150 EUR utt. Vēstnieka kompensācijas maksimālā summa ir 300 EUR, kas tiek izmaksāta visām atsauksmēm, sākot ar septīto.

Kā ķļūt par Solar PV vēstnieku? Vienkārši – pastāsti citiem par saules enerģiju un kā to var izmantot sadarbībā ar Solar PV.

Saules paneļi (saules PV baterijas) ir paredzētas saules enerģijas pārveidošanai elektrībā. Paneļu saražoto elektrību var izmantot mājsaimniecības sadzīves elektroierīču darbināšanai, uzņēmuma elektro ierīču darbināšanai, kā arī ir iespējams neizmantoto saražoto elektroenerģiju pārdot biržā atskaites gada beigās (katra gada 1. aprīlī).

Savukārt saules kolektori ir paredzēti saules enerģijas pārveidošanai siltumenerģijā. Saražotā siltumenerģija tiek izmantota ūdens sildīšanai, kas tiek izmantots karstā ūdens apgādei, apkures atbalstam, kā arī baseinu sildīšanai.

Latvijas apstākļos 1 kW jaudīga saules bateriju sistēma saražo aptuveni 850 kWh elektroenerģijas saules gadā.

Viena saules paneļa (saules baterijas) nominālā jauda ir no 200 līdz 300 vatiem (W). Tātad 1 kW jaudas sistēma sastāv no četriem 250 W saules paneļiem. Viena saules paneļa izmērs ir aptuveni 1×1.6 metri (1.6 m2), lai uzstādītu 1 kW ir nepieciešams 6.4 m2 laukums.

Ja mājsaimniecība mēnesī patērē 100 kilovatstundas elektroenerģijas (gadā 1200 kWh), tad šādu daudzumu nodrošinātu 1.2 līdz 1.5 kW saules bateriju sistēma un būtu nepieciešami 5 līdz 6 saules paneļi ar jaudu 250 vati. Tomēr jāņem vērā, ka saules paneļi ražo tikai diennakts gaišajā laikā, un ziemas mēnešos – no novembra līdz martam tiek saražoti tikai 12% no gada apjoma. Tas nozīmē, ka ziemas mēnešos pašražotās elektroenerģijas pietrūks, bet vasarā paliks pāri.

Ja mājasaimniecībai ir pieslēgums Sadales tīklu infrastruktūrai, ir iespējams uzkrāt vasarā saražoto elektroenerģiju un to izmantot ziemas mēnešos.

Lai uzstādītu Saules paneļus uz ēkas jumta, tam ir vairāki iespējamie novietojumi: pret Dienvidiem, Dienvidaustrumiem vai Dienvidrietumiem. Tādā veidā iespējams nodrošināt vislabāko saules radiācijas un gaismas piekļuvi Saules baterijām. Latvijas ģeogrāfiskajā novietojumā saules baterijām piemērotākais novietojuma leņķis ir 39-41 grāds pret horizontu.

Ir jāņem vērā arī jumta slīpums, un attiecīgo leņķi (dažu grāzdu robežās) ir iespējams noregulēt un iegūt ar saules bateriju stiprinājumu sistēmām. Nozīmīgi, lai izvēlētā saules bateriju atrašanās vieta netiktu aizēnota (piemēram, ja tuvumā atrodas koki vai citas ēkas). Ja tomēr no īslaicīgas ēnas nav iespējams izvairīties, ir ieteicams izmantot mikroinvertorus.

Saules paneļus var uzstādīt arī uz zemes. Uz zemes uzstādītie saules paneļi tiek uzstādīti uz stiprinājumu konstrukcijas, kas parasti tiek pavērsta uz dienvidiem.

Komerciāliem objektiem un daudzstāvu ēkām ir arī iespējams uzstādīt saules paneļus uz fasādēm, tādā veidā izmantojot sienas platību enerģijas ražošanai.

Latvijā mājsaimniecības drīkst uzstādīt pie tīkla pieslēdzamas mikroģenerācijas iekārtas ar jaudu līdz 11kW. Bet ne vienmēr ir lietderīgi uzstādīt maksimālo jaudu.

Pirmkārt, jāņem vērā pieejamā Saules paneļu izvietošanasvieta. Ir jānovērtē vietas – jumta plaknes vai zemesgabala piemērotība, konfigurācija, izmērs – un jāaprēķina maksimālais Saules paneļu skaits, ko iespējams izvietot. Var arī veidot kombinētās sistēmas ar saules paneļu izvietojumu uz jumta, uz zemes un uz nojumēm.

Otrkārt, obligati ir jāanalizē elektrības patēriņa dinamika – cik liels ir kopējais gada patēriņš, un cik liela tā daļa ir dienas gaišajā laikā. Tādā veidā tiek aprēķināts pašpatēriņam izmantojamais elektroenerģijas daudzums. Pašpatēriņam izmantojamā elektroenerģija aizstāj no tīkla pērkamo enerģiju, tās vērtību var pielīdzināt tīkla elektroenerģijas pilnai cenai, ieskaitot tīkla pārvades un obligātā iepirkuma izmaksas– aptuveni 16.3eiro centi par 1 kWh. Savukārt liekā elektroenerģija tiks pārdota par elektroenerģijas cenu, neieskaitot pārvades un obligātā iepirkuma komponenti – 6.3 eiro centi par 1kWh.

Saules paneļus ir vērts uzstādīt ļoti daudzos objektoes, piemēram: 

• privātmājām; 
• birojiem, administratīvajām ēkām, izglītības iestādēm, sporta iestādēm; 
• rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumiem; 
• mobilajiem patērētājiem (būvlaukumiem, mājām uz riteņiem, robežsargu posteņiem, u.c.).

• Pirmkārt, tas ir pērkamās elektroenerģijas ietaupījums, kas nepieciešams sadzīves vai ražošanas iekārtu darbināšanai.
• Tā ir neatkarība no tarifiem un elektroapgādes traucējumiem.
• Saules paneļu montāža ir vienkārša un apkalpošana – viegla.
• Saules paneļus var uzstādīt arī vietās, kur nav elektrotīkla pieslēguma – Off-grid sistēmas.
• Tā ir zaļa domāšana – tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, kas neietekmē apkārtējo vidi.

1. Saules paneļi;
2. invertors – pārvērš līdzstrāvu maiņstrāvā;
3. vadi;
4. stiprinājumi;
5. akumulatori backup un off-grid sistēmām.

Saules paneļus var izmantot dažādos uzstādīšanas apstākļos. Saules paneļiem ieteicamais uzstādīšanas slīpums Latvijā darbībai visa gada garumā ir 30 – 45°.

Lai absorbētu augstāko iespējamo apjomu, saules paneļus vajadzētu novietot dienvidu pusē, tomēr nobīde 45° robežās ir uzskatāma par pieņemamu, un saules paneļa ražības samazinājumam nevajadzētu būt lielākam par 5% gadā.

Saule lec austrumos un virzās uz dienvidiem. Pēcpusdienā saule virzās uz rietumiem un noriet. No rīta austrumu pusi apspīd rīta saule, bet pēcpusdienā rietumu pusi apspīd vakara saule. Savukārt dienvidu puse tiek apspīdēta visilgāko laika posmu dienā.

Ja tomēr jumtu plaknes ir vērstas pret austrumiem un rietumiem, ir iespējams uzstādīt divus saules paneļu blokus. Tomēr praksē labāk ir ieteicams izvēlēties vienu plakni, parasti – rietumu plakni –  viena lielāka paneļu bloka uzstādīšanai. Piemēram, 3 paneļi vienā blokā rietumu pusē, nevis divi atsevišķi bloki ar diviem paneļiem katrā.

Šāds risinājums vienlaicīgi samazina investīciju izmaksas, vienkāršo uzstādāmo sistēmu un kompensē ēnas pretējo efektu. Ja uzstāda saules paneļus uz austrumu un rietumu pusēm, tad noteiktu laiku dienā viena no pusēm netiks apspīdēta un otrādienas pusēmetiks apspīdēta otra puse.Tādēļ sistēma nestrādās ar augsu lietderību, jo daļa sistēmas regulāri atradīsies dīkstāvē.

Uzstādot saules paneļus uz jumta, vajadzētu ņemt vērā šādus principus:
1. Uzstādīt paneļus jumta plaknes augšējā daļā, ieturot 1m distanci no jumta kores, jo jumta korē ir lielāks vēja spēks. Tāpat uzstādīšana jumta plaknes augšdaļā pasargā paneļus no slīdošā sniega ietekmes.
2. Ja tomēr paneļi tiek uzstādīti jumta apakšējā daļā, ir nepieciešams uzstādīt sniega vairogus.

Vēl viena opcija ir saules paneļu uzstādīšanai izmantot ēkas dienvidu fasādi.. Uzstādot paneļus uz ēkas fasādes, jāpārliecinās, vai pietiks vietas paneļu sistēmas uzstādīšanai un, atkarībā no paneļu veida, jāizvēlas attiecīgais stiprinājuma veids.

Ja saules paneļus uzstāda uz zemes, parasti tos uzstāda vairākās rindās. Šādai sistēmai ir jāpārbauda, vai neveidojas ēnojums no priekšējās paneļu rindas, un arī jāpārliecinās, vai blakus esošie koki, būves un citas konstrukcijas neaizēno paneļus.

Invertors ir vajadzīgs līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā – tieši maiņstrāva parasti ir vajadzīga tehnikas un apgaismojuma darbībai.

Pastāv divu veidu invertori saules paneļu sistēmām:

1. Standarta invertors – saules paneļi tiek saslēgti līdzsavienojumā, un visi paneļi nodod saražoto strāvu vienam invertoram, kur tā tiek pārvērsta maiņstrāvā (220 V).
2. Mikroinvertors – tas tiek uzstādīts pie katra saules panela, un saražotā elektroenerģija tiek pārvērsta maiņstrāvā tieši pie paneļa.

Off Grid sistēmām ir nepieciešama arī akumulatoru sistēma un uzlādes kontrolieris.

Saules paneļus Latvijā ir īpaši izdevīgi uzstādīt tad, ja ir liels elektrības patēriņš gaišajā dienas laikā un it sevišķi vasarā. Jo tādā gadījumā var saražoto elektrību izmantot pašpatēriņā, reāli iegūtot visu elektrības cenu, kas ir ~0,16 EUR/kWh. Tomēr, ja elektrības patēriņš dienas laikā ir mazs, tad varat izmantot Latvijā ieviesto NETO uzskaiti. Adodot saražoto elektrību kopējā Sadales tīklā un gada laikā to atkal ņemt no tīkla un nemaksāt par elektrību, tas ir 0.05-0.06EUR/kWh, bet maksāt 0.10EUR/kWh (parvadīšanas izmaksas, obligāta iepirkuma izmaksas, PVN).

Ja gada laikā (NETO tarifa gada periods ir no 01.04. līdz 31.03.) mājsaimniecība saražo vairāk elektroenerģiju nekā tiek patērēts, šī elektroenerģija netiek  pārnesta uz nākamo gada periodu.

Ja uzņēmums elektroenerģiju ražo vai plāno ražot saules elektrostacijās, komersants iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību

1. saules elektrostacijas aprakstu. Aprakstā norāda elektrostacijas atrašanās vietu, elektrostacijā uzstādīto vai plānoto uzstādāmo elektrisko jaudu un plānoto saražojamās elektroenerģijas daudzumu, elektrostacijā izmantojamās tehnoloģijas, kā arī termiņus, kad plānots uzsākt elektroenerģijas ražošanu, vai, ja elektrostacija jau ir nodota ekspluatācijā, – datumu, kad uzsākta elektroenerģijas ražošana;

2. komersants, kurš plāno būvēt saules elektrostaciju, – dokumentu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izgatavotu dokumenta kopiju, kas apliecina īpašuma vai lietojuma tiesības uz teritoriju, kurā plānota būvniecība;

3. komersants, kurš vēlas iegūt tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros tā īpašumā vai lietojumā esošā saules elektrostacijā saražoto elektroenerģiju, – dokumentu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izgatavotu dokumenta kopiju, kas apliecina, ka attiecīgā elektrostacija ir komersanta īpašumā vai lietojumā;

4. apliecinājumu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” noteikumu 4.pielikumam.

Atbilde ir Jā, ja mājsaimniecība ir pieslēgta elektrotīklam! Ja vien mājā nav izveidota no sadales tīkla autonoma elektroapgādes sistēma un invertors ir pievienots kopējai ēkas elektroapgādes sistēmai, kura, savukārt, ir pievienota “Sadales tīkls” tīklam, tad saules bateriju sistēma faktiski strādā paralēli ar elektrotīkla tīklu. Šādā gadījumā saules bateriju sistēma ir legāli jāpieslēdz Sadales tīklam, saņemot Ekonomikas ministrijas atļauju un tehniskos noteikumus no AS “Sadales tīkls”. Formalitāšu kārtošana prasa aptuveni divus mēnešus un nerada nekādus izdevumus, jo AS “Sadales tīkls” skaitītāja nomaiņu uz divvirzienu skaitītāju veic bez maksas.

Gadījumā, ja saules bateriju sistēma ir izbūvēta, bet nav pieslēgta AS “Sadales tīkls”, un skaitītājs nav nomainīts uz divvirzienu skaitītāju, jums var rasties vairākas problēmas:

1) Jūs pārkāpjat likumu, un AS “Sadales tīkls” jūs var administratīvi sodīt;

2) Dažādi skaitītāji atšķirīgi reaģē uz šādu situāciju. Piemēram, ja elektroenerģija tiek saražota vairāk nekā patērēta, un caur standarta (vienvirziena) skaitītāju tā plūst pretējā virzienā. Dažos gadījumos skaitītājs “stāv uz vietas”, bet vairumā gadījumu tas tīklā nodoto elektroenerģiju uzskaita kā patērētu elektroenerģiju un to pieskaita jūsu rēķinam;

3) Var notikt nelaimes gadījums elektrotīklu apkopes gadījumā vai ugunsgrēka dzēšanas gadījumā, jo dienesti nav informēti par iespēju, ka strāva var plūst no jūsu mājas tīklā, un atslēgta līnija var izrādīties zem sprieguma. Tas var radīt traumas vai pat nāvi, un šāds gadījums var tikt arī krimināli sodīts.

4) Jūs zaudējat ienākumus no elektroenerģijas, kas tiek nodota elektrotīklā.

Šāda veida apkures sistēma strādā šādi:

Uzstādot saules paneļu sistēmu, jūs ražojat elektroenerģiju visu gadu, bet lielākais enerģijas daudzums tiek saražots vasarā, jo saules spīd ilgāku laiku un intensīvāk. Bet vasaras laikā elektroenerģija tiek patērēta daudz mazāk nekā ziemas periodā.

Saražotās elektroenerģijas pārpalikums tiek nodots A/S “Sadales tīkli” tīklā, un jums ir iespēja to paņemt atpakaļ un iztērēt apkures sezonas laikā. Par elektroenerģijas saņemšanu no tīkla jums būs jāmaksā elektroenerģijas sadales tarifs (0.053 Eur/kWh) un OIK (0.032 Eur/kWh), kopā 0.0857 Eur/kWh.

Jūs, piemēram, uzstādat siltumsūkni. Ja siltumsūknis ar lietderības koeficientu 3.7 (A2/W35) patērē 1 kWh elektroenerģijas, tas saražo 3.7 kWh siltuma enerģijas. Tātad iegūtā siltuma 1 kWh izmaksas būs 0.023 Eur/kWh. Salīdzinot izmaksas ar citiem kurināmā veidiem – maklas apkurei 0.024 Eur/kWh, granulām – 0.04 Eur/ kWh, gāzei – no 0.04 līdz 0.06 Eur/kWh.

Šāds apkures veids būs ļoti izdevīgs, ja āra temperatūra dienas laikā ir lielāka par O oC. Piemēram, 2015.gada dati rāda, ka apkures sezonā (no 15.septembra līdz 15.maijam) bija 198 dienas, kad temperatūra dienā bija virs nulles grādiem, un tikai 42 dienas temperatūrabija zem nulles. Tātad, kombinējot siltumsūkņa apkuri ar, piemēram, malkas apkuri, jums apkures sezonā malkas katlu vajadzētu lietot tikai 40 līdz 50 dienas, pārējā laikā siltumsūknis nodrošinātu lētu un komfortablu apkuri. Labi siltinātai mājai, kurai siltuma zudumi nepārsniedz 50 W/m2, šāds apkures veids izmaksās 2 Eur/m2 gadā. Vēl arī ir iespējams uzstādīt gaisa siltumsūkni ar pietiekošu jaudu, lai tiktu nodrošināta apkure arī dienās, kad temperatūra ir zem nulles.

Uzstādot šādu apkures sistēmu ir svarīgi veikt pareizos aprēķinus un izrēķināt pareizo sistēmas jaudu. Šādi aprēķini tiek veikti individuāli katram projektam. Solar PV piedāvā šāda veida konsultācijas, aprēķinus, projektēšanu un uzstādīšanu.

Saules paneļu sistēmas pamatā iedalās divos veidos:

1. On Grid – saules paneļu sistēma ir pieslēgta AS “Sadales tīkls” elektrotīklam, kur tiek nodota neizmantotā elektroenerģija. Nodotā elektroenerģija tiek uzskaitīta, un tā tiek izmantota tajā laikā, kad netiek ražota elektroenerģija no saules paneļu sistēmas.
2. Off Grid – saules paneļu sistēma netiek pieslēgta AS “Sadales tīkls” elektrotīklam un ir pilnīgi neatkarīga. Šādās sistēmās tiek uzstādīta akumulatoru sistēma, kas saražoto elektroenerģiju uzglabā izmantošanai laikā, kad tā netiek ražota no saules paneļiem.Kamēr pietiek ar saules bateriju jaudu un akumulatoru kapacitāti, elektrotehnika strādā uz saules enerģijas rēķina. Kad ar to vairs nepietiek, trūkumu kompensē ar cita veida elektrības ražotājiem (vēja ģenerators, lokālais ģenerators, utt.). Šādai sistēmai ar 2 elektroenerģijas ražošanas ģenerātoriem sauc par hibrīda sistēmu un šādām sistēmām ir nepieciešami atbilstoši invertori, kas atbalsta vairāk par vienu ģeneratora pieslēgumu.

Potenciāli izraisītā degradācija (PID) ir potenciāla veiktspējas degradācija kristāliskajos fotoelekriskos moduļos (saules paneļi), ko izraisa tā sauktās klaiņojošās strāvas. Šis efekts var izraisīt jaudas zudumu līdz 30 procentiem.

PID notiek, ja tajā pašā sistēmā ir dažādi komponenti, kas ir dažādos sprieguma potenciālos. Saules šūnas parasti ir novietotas starp stiklu un metāla rāmi (standarta paneļos). Iespējama sprieguma atšķirība var veidoties starp šūnu, stiklu un rāmi. Tas var radīt noplūdi elektriskājā strāvā, un modulis zaudē maksimālo veiktspēju. Tipisks stikls ir ar zemo jonu nātrija sloksni. Nātrija joni stiklā var tik novirzīti vienā vai otrā virzienā un, ja ir sprieguma potenciāls, šie joni lēnām izspiedīsies. Problēma ar PID ir tā, ka šie nātrija joni iekļūst šūnu virsmā, un var bojāt noteiktas šūnas.

PID-Free paneļie tiek testēti ļoti smagos apstākļos, un tad tiek pārbaudīta to efektivitāte. Tiek simulēti ļoti sarežģīti potenciālie apstākļi: panelis tiek ielikts karstā, mitrā kamerā, un tam tiek padots augsts spriegums. Šādā kamerā tas tiek turēts vairākas stundas, un tad tiek pārbaudīts, kā ir samazinājusies darbības jauda. Ja modulim netiek novērota PID, modulis tiek apstiprināts ar PID-Free sertifikātu.

SOLID SOLRIF® ir saules paneļu jumta seguma risinājums, kas dod iespēju uzstādīt saules paneļus kā jumta segumu.

Apskatīsim dažus biežāk uzdotos jautājumus par šo risinājumu:

• Vai SOLID SOLRIF® pilnība aizvieto jumta segumu?

Jā, to ir iespejāms izmantot parastā jumta seguma, piemēram, dakstiņu, šindeļu, u.c., vietā.

• Vai tas ir ventilējams?

Jā, pareizi uzstādīta sistēma ir ventilējama, jo tas ir nepieciešams arī saules paneļu dzesēšanai.

• Vai SOLID SOLRIF® ir jāuzstāda uz visas jumta plaknes?

Atkarībā no situācijas un sistēmas izmēra to var uzstādīt gan uz visas jumta plaknes, gan tikai daļai jumta.

• Vai SOLID SOLRIF® var izmantot uz plakanajiem jumtiem?

Nē. Sistēma ir paredzēta jumtiem ar slīpumu 12° – 70°.

• Kā šie paneļi tiek savstarpēji savienoti?

Saules paneļu rāmis ir ar noapaļotam malām un tie savstarpēji tiek savienoti no kreisās uz labo pusi, kā dakstiņi.

• Vai ir iespējams nomainīt vienu paneli, ja tas tiek sabojāts?

Jā. Pareizi izstādītai sistēmai ir iespējams izņemt un nomainīt jebkuru no sistēmas paneļiem.

• Vai SOLID SOLRIF® jumta segums ir lietus un ūdens necaurlaidīgs?

Jā, pareizi uzstādīta sistēma ir ūdens necaurlaidīga.

• Kāda pamatkonstrukcija ir nepieciešama SOLID SOLRIF® jumta segumam?

Atkarībā no jumta slīpuma, tiek aprēķināta nepieciešamā jumta konstrukcija. Nepieciešamā jumta konstrukcija tiek aprēķināta projektēšanas stadijā katram jumtam individuāli.

• Cik lielu vēja un sniega slodzi iztur SOLID SOLRIF® segums?

Sistēma iztur 2400Pa vēja slodzi, kas ir līdzvērtīga 130km/h jeb 36 m/s, un 5400Pa sniega slodzi, kas ir līdzvērtīga 5 m sausa sviega kārtai.

• Kāda ir SOLID SOLRIF® paneļu garantētā jauda?

SoliTek SOLID SOLRIF® garantētē 30 gadu moduļa integritāti un jaudu 90% no sākotnējās jaudas pēc 30 gadiem.